閉關手冊 如來禪修中心
閉關手冊
如來禪修中心
v1.2 July/2017
如來禪修中心和閉關負責人歡迎禪修者來參加密集內觀禪修。我們希望這次禪修能為修行者提供一個機會培養對於獲得導向涅槃的內觀智至關重要的正念。
閉關中,禪師將會給出坐禪,行禪和日常生活中的修行指導。並根據小參中禪修者的報告給出開發內觀階智的意見。
本閉關手冊包括以下幾個部分:
● 閉關基本規定,小參報告的規則。每日日程安排,TMC地圖。
● 戒律
● 慈心誦
● 基於地點和人的慈心修習
● 一些佛經的摘選,如慈經,大念處經,緣起經,自說經,三相經,無我相經,吉祥經
● 回向
願您的禪修碩果纍纍!
TMC管理組
閉關禪修指導
基本原則和規定
為了閉關中在修行上有所成就,禪修者需要有信心,精進和忍耐。對導師和禪修方法的信心會激勵禪修者去修行。但是只有信心是不夠的,禪修者也需要精進和忍耐才能在導向涅槃和解脫自在的道路上取得進展。因此信心,精進和忍耐是禪修者在閉關中不可缺少的素質。
為了閉關能夠順利而有成效,所有的成員必須遵守閉關的規定。這些規定貌似甚嚴,但是對於禪修者全力修行甚有裨益。規定如下。
- 嚴肅地修行。閉關中當導師或組織者發現禪修者沒有正念於修習時,會提醒他們。
- 持八戒,早午二餐。六點鐘早餐,十一點鐘午餐。下午四點在餐廳有果汁供應。在公共區域和禪修大廳請勿進食和喝飲料。禪修者只需要清洗茶杯,其餘的中心服務人員會處理。
- 所有時間都應保持禁語。只有絕對必要的時候才講話,例如在小參和答疑的場合。
- 在每次坐禪,法談和小參的開始和結束都應禮拜以示感恩和謙卑。請不必認為禮拜會自降身份。
- 禪修者所有的活動都應以慢動作進行。但是在排隊領取食物的時候,應具正念地以正常速度進行以保證能在午前完成進餐。
- 請避免互相打招呼,吸煙,運動,做瑜伽或太極,打電話,聽電子設備,閱讀與修行無關的書籍和資料以及東張西望。
- 為以示尊重,請不要將腿伸向佛龕的方向。
- 為對禪師表示尊重,在坐禪和法談結束時應等師父離開禪修大廳後再起座,除非他們留在大廳裡一同禪修。
- 除了預定的小參和答疑時間,請避免去見禪修老師。
- 在禪修兩整天後,禪修者將被安排每兩天參加一次小參,每週的小參老師會是同一位。
● 請查看辦公室牆上貼的小參時間表,記住您小參的時間地點以及禪修老師。
● 提前五分鐘到達小參地點。
● 請直截了當的報告你的禪修體驗,而不要浪費時間問一些知識性的問題。
● 請遵守安排的小參時段,不要超時。
- 請準時到達禪修大廳,避免打擾其他禪修者。
- 打開和關閉禪修大廳的大門時請輕柔緩慢,具足正念以將噪音降到最低。
- 每天下午五點鐘的法談,禪修者應提前至少五分鐘到達禪修大廳。
- 請不要錯過任何一次坐禪,尤其是晚上最後一節在9:40有慈心念誦。
- 在禪修大廳和餐廳裡請坐在指定的位置。請不要隨意移動位置。如需移動,請先詢問管理人員。
- 女眾如果需要在晚上10:30以後淋浴請使用小花園裡的浴室,以避免打擾其他同修休息。
- 請不要將個人物品放在空床上,因為可能會有新人來住。
- 請節省使用廁紙和水電。
- 如果有志工招募貼出在公告欄裡,請自願報名。
- 如果有事,請寫在便條上,放在辦公室門上的留言盒裡。如果緊急,請找管理人員或辦公室工作人員。辦公時間為 上午11點到下午1點
- 洗衣時間和地點會於前一天開示之後公佈。如果需要洗衣服務,報到時請將名字寫在發的衣物袋上。費用是每次八元。
- 在您禪修結束時請與午時十二點前退房,中心需要時間為後來的禪修者準備房間。離開前請將禪修大廳內座位上以及餐廳裡桌子上您的名字標籤去除以便後來的禪修者使用。閉關一般都是滿員的,所以請嚴肅對待,不然會給他人帶來不便。
- 在晚上10:30 - 早晨4:30 (休息時間)期間請避免使用餐廳。
- 每天下午四點會供應飲料。請盡量縮短喝飲料的時間,以保證有時間來行禪。
- 如果需要請書,請把需要的書的清單放在辦公室門上的留言盒裡,在您離開的前一天會收到這些書。
小參報告指南
你對身心(名色法)的觀察應按下面三個步驟來報告。
- 你覺知了什麼對像?例如:腹部的起伏,或者其它當下變得最明顯的對象。
- 你如何覺知?即:你是怎麼樣通過標記(或者沒有標記)覺察到對象的。
- 你經驗到什麼?或者當對像被覺知時發生了什麼?例如你注意到它的形狀,形態,性質。(特性或共性)。
主要對像
禪修者報告時應該根據上述的步驟從主要對像即腹部的起伏開始。
例如:
- 我觀察腹部升起(或者落下)
- 我將其標記為"升起,升起" (或者 "落下,落下")
- 我開始覺察到拉伸,壓力,僵硬,張力等等。我感覺到壓力逐漸增加(當落下時,感覺放松或者壓力減輕了。)
當描述主要對像時,用清楚,簡明和準確的語彙來描述你觀察到的精確細節非常重要,之後你才可以接著描述次要的對象。
次要對像
次要對像如下所列,但不限於這些:
- 身體感受:痛,癢等等。
- 念頭:想法,計劃,回憶,思考等等。
- 情緒: 憤怒,驕傲,欣喜,歡樂等等。
提起正念於主要對像時,如果上述任何次要對像變得突出(超過主要對像),禪修者應該將觀照的心轉向那個對象並具正念地觀察它。小參時,在報告完主要對像後,行者也應該根據前述三步驟報告有關次要對象的經驗。
例子:
- 身體覺受是次要對像中最突顯的
- 我感覺到膝蓋的疼痛,或疼痛在我的膝蓋上出現
- 我標記其為"痛,痛"。
- 我發現它從刺痛變為硬痛。
- 我標記其為"硬,硬"。
- 我感覺到它是緩慢脈衝狀的硬,後來發現其減弱了,幾分鐘後消失了。
- 然後,我回到主要對象,即腹部的起伏。
2. 念頭和情緒是最突出的次要對象。
在報告各種不同的念頭,例如計劃,想像,判斷,做白日夢等等,或者各種情緒:例如憤怒,煩躁,快樂等等的時候,禪修者應該從客觀的角度去報告,不用提他們想到的是誰或是什麼內容,也不要提是誰或什麼導致他們憤怒等等。
- 我注意到自己陷入沉思。
- 我標記其為"思考,思考"(概略的) 或者 "計劃,計劃" 或者 "回想,回想(具體的)"。
- 我感覺到自己發怒。
- 我標記"怒,怒"。
- 我注意到過了一會(怒氣)消失了。
- 接著,我回到主要對象,即腹部的起伏。
綜合報告的範例
我標記腹部的上升和落下為禪修的主要對象。當我注意升起時,我經驗到張力和沉重感。我然後標記降落為"落下,落下",我對於降落的經驗不是很清楚。我發現我的心四處遊蕩,我標記其為"遊蕩,遊蕩",過了一會,它停止了。然後我回到主要對像即腹部的升起和降下。
接著,膝蓋上有一痛感升起,我標記其為"痛,痛"但是痛感增強了而且開始有脈動感。我標記其為"脈動,脈動"然後感覺開始減弱,最終消失了。我然後回到(覺知)腹部的升起和落下。
突然一聲響出現,我標記"聽到,聽到",同時臉上有一個瘙癢出現,我標記其為"癢,癢",過了一會兒,瘙癢消失了。我回到主要對像即腹部的起伏。
給禪修者的建議
報告你自己的體驗,而不是想像和編造的故事。
遵守上面提到的報告程序和樣板,使小參簡短扼要。
標記或覺知必須和對目標對象的精確了知同時升起,不然不會有效。
按照指導努力修行和遵照如上所建議的報告你修行的經驗是幫助禪修老師助你開發內觀智慧。
日程
4:30 A.M.:起床
5:00唱誦 / 慈心禪 / 坐禪
6:00早餐
8:00坐禪
9:00行禪
10:00坐禪
11:00午餐
休息 - 行禪
1:00 P.M.:坐禪
2:00行禪
3:00坐禪
4:00行禪- 果汁時間
5:00受戒 / 法談
6:00行禪
7:00坐禪
8:00行禪
9:00坐禪
9:40慈心禪唱誦
10:00就寢
請授八戒
Ahaṁ bhante, tisaraṇena saha, aṭṭhaṅga-samannāgataṁ uposatha-sīlaṁ, dhammaṁ yācāmi, anuggahaṁ katvā sīlaṁ detha, me bhante.
尊者大德我(向您)求授三皈依與八戒, 請慈悲地滿足我的請求。
西亞多:
Yam ahaṁ vadāmi, taṁ vadetha
請跟我念
眾:
Āma bhante.
是,大德。
禮敬佛陀
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhasa (3 times)
禮敬於世尊,應供、正等正覺者
三皈依
Buddhaṁ saranaṁ gacchāmi.
Dhammaṁ saranaṁ gacchāmi.
Saṁghaṁ saranaṁ gacchāmi.
我皈依佛,
我皈依法,
我皈依僧;
Dutiyampi Buddhaṁ saranaṁ gacchāmi.
Dutiyampi Dhammaṁ saranaṁ gacchāmi.
Dutiyampi Saṁghaṁ saranaṁ gacchāmi.
第二次我皈依佛,
第二次我皈依法,
第二次我皈依僧;
Tatiyampi Buddhaṁ saranaṁ gacchāmi.
Tatiyampi Dhammaṁ saranaṁ gacchāmi.
Tatiyampi Saṁghaṁ saranaṁ gacchāmi.
第三次我皈依佛,
第三次我皈依法,
第三次我皈依僧。
(S): Saraṇagamanaṁ paripuṇṇaṁ
西亞多:皈依完畢
(Y): Āma Bhante
眾:是,大德。
受八戒
- Pāṇātipātā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離殺生學處;
- Adinnādānā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離不與取學處;
- Abrahmacariya veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離非梵行學處;
- Musāvādā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離虛妄語學處;
- Surā-meraya-majja-pamādaṭṭhānā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離放逸之因的諸酒類學處;
- Vikāla-bhojanā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離非時食學處;
- Nacca gīta vādita visūkadassana, mālāgandha vilepana dhārana maṇḍana vibhūsanaṭṭhānā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離觀聽跳舞、唱歌、音樂、表演;妝飾、裝扮之因的穿戴花鬘、芳香、塗香學處;
- Uccāsayana-mahāsayanā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離高、大床座學處。
Idaṁ me sīlaṁ magga-phala-nāṇassa paccayo hotu.
願我持戒(的功德)成為證道果緣
(S): Appamādena sampādetha
(西亞多):具正念地完成所修!
(Y): Āma Bhante
(眾):是,大德。
求授五戒
(Y) Ahaṁ bhante, tisaraṇena saha, panca-sīlaṁ, dhammaṁ yācāmi, anuggahaṁ katvā sīlaṁ detha, me bhante.
尊者大德我(向您)求授三皈與五戒, 請慈悲地滿足我的請求。
(S) Yam ahaṁ vadāmi, taṁ vadetha
西亞多:請跟我念
(Y) Āma bhante.
(眾):是,大德。
禮敬佛陀
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhasa (3 times)
禮敬於世尊,應供、正等正覺者
三皈依
Buddhaṁ saranaṁ gacchāmi.
Dhammaṁ saranaṁ gacchāmi.
Saṁghaṁ saranaṁ gacchāmi.
我皈依佛,
我皈依法,
我皈依僧;
Dutiyampi Buddhaṁ saranaṁ gacchāmi.
Dutiyampi Dhammaṁ saranaṁ gacchāmi.
Dutiyampi Saṁghaṁ saranaṁ gacchāmi.
第二次我皈依佛,
第二次我皈依法,
第二次我皈依僧;
Tatiyampi Buddhaṁ saranaṁ gacchāmi.
Tatiyampi Dhammaṁ saranaṁ gacchāmi.
Tatiyampi Saṁghaṁ saranaṁ gacchāmi.
第三次我皈依佛,
第三次我皈依法,
第三次我皈依僧。
(S): Saraṇagamanaṁ paripuṇṇaṁ
(西亞多):皈依完畢
(Y): Āma Bhante
(眾):是,大德。
受五戒
- Pāṇātipātā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離殺生學處;
- Adinnādānā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離不與取學處;
- Kāmesu micchācārā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離非梵行學處;
- Musāvādā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離虛妄語學處;
- Surā-meraya-majja-pamādaṭṭhānā veramaṇi-sikkhāpadaṁ samādiyāmi.
我受持離放逸之因的諸酒類學處;
Idaṁ me sīlaṁ magga-phala-nāṇassa paccayo hotu.
願我持戒(的功德)成為證道果緣
(S): Appamādena sampādetha
(西亞多):具正念地完成所修!
(Y): Āma Bhante
(眾):是,大德。
法談後的唱誦
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā Buddhaṁ pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬佛
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā Dhammaṁ pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬法
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā Saṅghaṁ pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬僧
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā mātāpitaro pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬父母
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā ācariye pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬師長
Addhā imāya paṭipadāyā jarā-maranamhā parimuccissāmi
切實依此而行,願我從(無處不在的)老、死(之苦)中解脫
Idaṁ me punnaṁ āsavakkhayāvahaṁ hotu
願我此功德,導向諸漏盡
Idaṁ me sīlaṁ magga-phala nānassa paccayo hotu
願我此功德,為證道果緣
Imaṁ no punna-bhāgaṁ sabbasattānaṁ dema.
願此功德分,回向諸有情,
Sabbe sattā sukhitā hontu.
願所有一切眾生安樂!
Sādhu! Sādhu! Sadhu!
薩度!薩度!薩度!
替代
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā Buddhaṁ pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬佛
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā Dhammaṁ pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬法
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā Samghaṁ pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬僧
Addhā imayā paṭipadāya jarāmaraṇamhā parimuccissāmi.
切實依此而行,願我從(無處不在的)老、死(之苦)中解脫
Idam no punnaṁ āsavakkhayāvahaṁ hotu.
願我此功德,導向諸漏盡
Idaṁ no punnaṁ nibbānassa paccayo hotu.
願我此功德,為證涅槃緣
Imaṁ no punnabhāgaṁ sabbasattānaṁ vibhājema.
願此功德分,回向諸有情,
Sabbe sattā imaṁ punnabhāgaṁ labhitvā sukhitā bhavantu.
願彼等一切,同得功德分,願所有一切眾生安樂
Sādhu! Sādhu! Sādhu!
薩度!薩度!薩度!
慈心誦
Ahaṁ avero homi
願我無敵意、無危險
Abyāpajjho homi
願我無精神上的痛苦
Anīgho homi
願我無身體上的痛苦
Sukhī attānaṁ pariharāmi.
願我快樂地照顧好自己。
Mama mātāpitu-ācariyā ca nātimittā ca sabrahma-carino ca
願我的父母親,導師、親戚和朋友
Averā hontu
無敵意、無危險
Abyāpajjā hontu
無精神上的痛苦
Anīghā hontu
無身體上的痛苦
Sukhī attānaṁ pariharantu.
願他們快樂地照顧好自己。
Imasmiṁ ārāme sabbe yogino
願這寺院的所有禪修者
Averā hontu
無敵意、無危險
Abyāpajjā hontu
無精神上的痛苦
Anīghā hontu
無身體上的痛苦
Sukhī attānaṁ pariharantu.
願他們快樂地照顧好自己。
Imasmiṁ ārāme sabbe bhikkhu-sāmanerā ca upāsaka-upāsikāyo ca
願這寺院的比丘 沙彌,男居士、女居士
Averā hontu
無敵意、無危險
Abyāpajjā hontu
無精神上的痛苦
Anīghā hontu
無身體上的痛苦
Sukhī attānaṁ pariharantu.
願他們快樂地照顧好自己。
Amhākaṁ catupaccaya-dāyakā
願佈施我們四資具的施主
Averā hontu
無敵意、無危險
Abyāpajjā hontu
無精神上的痛苦
Anīghā hontu
無身體上的痛苦
Sukhī attānaṁ pariharantu.
願他們快樂地照顧好自己。
Amhākaṁ ārakkha-devatā, Imasmiṁ
vihāre Imasmiṁ āvāse Imasmiṁ ārāme
願我們的護法神 在這寺院的 在這住所的 在這範圍的
Ārakkha devatā
願所有的護法神
Averā hontu
無敵意、無危險
Abyāpajjā hontu
無精神上的痛苦
Anīghā hontu
無身體上的痛苦
Sukhī attānaṁ pariharantu.
May they take care of themselves happily.
願他們快樂地照顧好自己。
Sabbe sattā, sabbe pāṇā, sabbe bhūtā,
sabbe puggalā, sabbe attabhāvapariyāpannā,
願一切有情眾生, 一切能呼吸的眾生,一切補特伽羅
一切身心具足的眾生
sabbā itthiyo, sabbe purisā, sabbe ariyā,
sabbe anariyā, sabbe devā, sabbe manussā,
sabbe vinipātikā
所有雌性的,所有雄性的,所有聖者所有非聖者
所有天神,所有人類, 所有苦道中的眾生
Averā hontu
無敵意、無危險
Abyāpajjā hontu
無精神上的痛苦
Anīghā hontu
無身體上的痛苦
Sukhī attānaṁ pariharantu.
願他們保持快樂
Dukkhā muccantu (karunā)
願一切眾生脫離痛苦
Yathāladdha-sampattito mā vigacchantu
願他們不失去以正當途徑所獲取的快樂
Kammassakā
所有的眾生是其個人所造的業的擁有者
Puratthimāya disāya
在東方的
Pacchimāya disāya
在西方的
Uttarāya disāya
在北方的
Dakkhiṇāya disāya
在南方的
Puratthimāya anudisāya
在東南方的
Pacchimāya anudisāya
在西北方的
Uttarāya anudisāya
在東北方的
Dakkhināya anudisāya
在西南方的
Heṭṭhimāya disāya
在下方的
Uparimāya disāya
在上方的
Sabbe sattā, sabbe pānā, sabbe bhūtā, sabbe
puggalā, sabbe attabhāvapariyāpannā
願一切有情眾生, 一切能呼吸的眾生, 一切有形體的眾生
一切補特伽羅, 一切身心具足的眾生
Sabbā itthiyo, sabbe purisā, sabbe ariyā,
sabbe anariyā, sabbe devā, sabbe manussā,
sabbe vinipātikā
所有雌性的,所有雄性的,所有聖者所有非聖者
所有天神,所有人類, 所有苦道中的眾生
Averā hontu
無敵意、無危險
Abyāpajjā hontu
無精神上的痛苦
Anīghā hontu
無身體上的痛苦
Sukhī attānaṁ pariharantu
願他們保持快樂
Dukkhā muccantu (karunā)
願一切眾生脫離痛苦
Yathāladdha-sampattito mā vigacchantu.
願他們不失去以正當途徑所獲取的快樂
Kammassakā
所有的眾生是其個人所造的業的擁有者
Uddhaṁ yāva bhavaggā ca
上至最高的天眾
Adho yāva avīcito
下至苦道中的眾生
Samantā cakkavālesu
在整個三界中
Ye sattā pathavī-carā
所有在地上生存的眾生
Abyāpajjhā niverā ca
願他們無精神上的痛苦、無敵意
Niddukkhā ca nupaddavā.
願他們無身體上的痛苦、無危險
Uddhaṁ yāva bhavaggā ca
As far as the highest plane of existence,
上至最高的天眾
Adho yāva avīcito
To as far down as the lowest plane,
下至苦道中的眾生
Samantā cakkavālesu
在整個三界中
Ye sattā udake-carā
所有在水中生存的眾生
Abyāpajjhā niverā ca
願他們無精神上的痛苦、無敵意
Niddukkhā ca nupaddavā.
願他們無身體上的痛苦、無危險
Uddhaṁ yāva bhavaggā ca
上至最高的天眾
Adho yāva avīcito
下至苦道中的眾生
Samantā cakkavālesu
在整個三界中
Ye sattā ākāse-carā
所有在空中生存的眾生
Abyāpajjha niverā ca
願他們無精神上的痛苦、無敵意
Niddukkhā ca nupaddavā
願他們無身體上的痛苦、無危險
禮敬
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā Buddhaṁ pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬佛
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā Dhammaṁ pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬法
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā Saṁghaṁ pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬僧
Imāya Dhammā'nudhammapatipattiyā mātāpitaro pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬父母
Imāya Dhammā'nudhammapaṭipattiyā ācariye pūjemi.
以此法隨法行,我禮敬導師
立志
Addhā imāya paṭipadāyā jarā-maranamhā parimuccissāmi
切實依此而行,願我從(無處不在的)老、死(之苦)中解脫
發願
Idaṁ me punnaṁ āsavakkhayāvahaṁ hotu.
願我此功德,導向諸漏盡
Idaṁ me sīlaṁ magga-phala nāṇassa paccayo hotu.
願我此功德,為證涅槃緣
回向
Imaṁ no punna-bhāgaṁ sabbasattānaṁ dema.
願此功德分,回向諸有情,
Sabbe sattā sukhitā hontu.
願所有一切眾生安樂
結束
Sādhu! Sādhu! Sādhu!
薩度!薩度!薩度!
The Practice of Loving-kindness
慈心的修習
By Way of Location
依處所而修
May I be well, happy and peaceful.
願我安樂祥和
May all beings in this house be well, happy and peaceful.
願此居所所有眾生安樂祥和
May all beings in this area be well, happy and peaceful.
願此小區所有眾生安樂祥和
May all beings in this city be well, happy and peaceful.
願此城市所有眾生安樂祥和
May all beings in this county be well, happy and peaceful.
願此郡縣所有眾生安樂祥和
May all beings in this state be well, happy and peaceful.
願此州所有眾生安樂祥和
May all beings in this country be well, happy and peaceful.
願此國家所有眾生安樂祥和
May all beings in this world be well, happy and peaceful.
願此世界所有眾生安樂祥和
May all beings in this universe be well, happy and peaceful.
願此宇宙所有眾生安樂祥和
May all beings be well, happy and peaceful.
願所有眾生安樂祥和
By Way of Persons
依人而修
May I be well, happy and peaceful.
願我安樂祥和
May my teachers be well, happy and peaceful.
願我的導師安樂祥和
May my parents be well, happy and peaceful.
願我的父母安樂祥和
May my relatives be well, happy and peaceful.
願我的親戚安樂祥和
May my friends be well, happy and peaceful.
願我的朋友安樂祥和
May the indifferent persons be well, happy and peaceful.
願於我無干的人安樂祥和
May the unfriendly persons be well, happy and peaceful.
願對我不友好的人安樂祥和
May all meditators be well, happy and peaceful.
願所有禪修者安樂祥和
May all beings be well, happy and peaceful.
願對我不友好的人安樂祥和
May all suffering ones be suffering-free
願所有受苦的人離苦
And the fear-struck fearless be
願恐懼的眾生遠離怖畏
May the griefing shed all grief
願悲痛的眾生遠離悲痛
And all beings find relief.
願所有眾生速得解脫
Some Suttas and Sutta Excerpts
經文和經文摘選
Metta Sutta
慈經
Yassānubhāvato yakkhā,
Neva dassenti bhisanaṁ;
Yamhi cevānuyunjanto,
Rattindiva-matandito.
Sukhaṁ supati sutto ca,
Pāpaṁ kinci na passati;
Evamādiguṇūpetaṁ,
Parittaṁ taṁ bhaṇāma he.
以此經的威力,魔王將不會現身。
依此經日夜努力(念誦和修習)的人
將會睡眠安穩,沒有惡夢。
啊,賢者們,讓我們念誦此護衛經
此經具有這些特質。
Karaṇiya-matthakusalena
Yaṁ ta santaṁ padaṁ abhisamecca,
Sakko ujū ca suhujū ca,
Suvaco cassa mudu anatimāni.
一個精於行善,並為涅槃的終極安寧激勵的人應該修習(三種行)
他應當能幹,正直,極正直,順從,溫和,不傲慢。
Santussako ca subharo ca
Appa-kicco ca sallahuka-vutti
Santindriyo ca nipako ca,
Appagabbho kulesva-nanugiddho.
應當知足,易養,少俗務,生活簡單(少擁有),收攝六根,處事謹慎不魯莽,不執著家庭(信眾)。
Na ca khudda-mācare kinci,
Yena vinnū pare upavadeyyuṁ,
Sukhino vā khemino hontu,
Sabbasattā bhavantu sukkhitattā.
不應犯任何事後受智者指責的過錯,哪怕極其微小。
願所有眾生喜樂,平安。
願所有眾生心有喜樂。
Ye keci pāṇabhūtatthi,
Tasā vā thāvarā vanavasesā
Dīghā vā ye va mahantā,
Majjhimā rassakā aṇuka-thūlā.
Diṭṭhā vā ye va adiṭṭhā,
Ye va dūre vasanti avidūre,
Bhūtā va sambhavesīva,
Sabba-sattā bhavantu sukhittā.
一切眾生,不論柔弱或強壯,或長,大,或中等,短小,或小或肥大(圓滾),可見或不可見,遠或近,已出生的,或未出生的。願一切眾生毫無例外的都快樂。
Na paro paraṁ nikubbetha,
Nātimannetha katthaci na kanci,
Byārosanā paṭighasanna,
Nānna-mannassa dukkha-miccheyya.
願人們不欺騙或鄙視任何地方的任何人。
願人們不以侮辱和惡意傷害任何人。
Mātā yathā niyaṁ putta-,
Māyusā ekaputta-manurakkhe,
Evam pi sabbabhūtesu,
Mānasaṁ bhāvaye aparimāṇaṁ.
如母親願捨命保護獨子一樣,更應對一切眾生培養無量之心。
Mettanca sabba-lokasmi,
Mānasaṁ bhāvaye aparimāṇaṁ,
Uddhaṁ adho ca tiriyanca,
Asambādhaṁ avera-masapattaṁ.
讓這無邊無際的慈心充滿整個世界,至上方,下方和週遭;
讓其無限制,無嗔心,無敵意。
Tiṭṭhaṁ caraṁ nisinno va,
Sayāno yāvatāssa vitamiddho,
Etaṁ satiṁ adhiṭṭheyya,
Brahma-metaṁ vihāra-midha māhu.
無論是站,行,坐,臥,凡清醒時,都應當開發於此慈心的正念。
此即(遵照佛陀教導的)當下的梵行。
Diṭṭhin ca anupaggamma,
Sīlavā dassanena sampanno,
Kamesu vineyya gedhaṁ
Na hi jātu ggabbhaseyya puna reti.
不持守錯見,具德前有(初果的)正見,滅除了對感官慾望的執著,他決定不會再投胎輪迴。
Excerpt from Mahā Satipatthāna Sutta
大念處經摘錄
Ekāyno ayaṁ bhikkhave maggo
比丘們,這是唯一的道路!!
sattānaṁ visuddhiyā,
為使眾生得清淨,
Soka-paridevānaṁ samatikkamāya,
克服悲哀和憂歎
Dukkha-domanassānaṁ atthaṅgamaya,
為了滅除痛苦和不幸。
Nāyasa adhigamāya,
為踏上聖道。
Nibbānassa sacchikiriyāya,
為體證涅槃。
Yad idaṁ cattāro Satipaṭṭhānā.
這條道路就是四念住。
Katame cattāro?
哪四個呢?
Idha bhikkave bhikkhu,
比丘們,在此(教授裡),
kāye kāyānupassī viharati,
比丘持續地就身體觀察身體。
ātāpi sampājāno satimā,
精勤,覺知,正念
vineya loke abhijjhā-domanassaṁ.
斷除對此世界的貪和嗔。
vedanāsu vedanānupassī viharati,
比丘持續地就受觀察受。
ātāpi sampājāno satimā,
精勤,覺知,正念
vineya loke abhijjhā-domanassaṁ.
斷除對此世界的貪和嗔。
citte cittānupassī viharati,
比丘持續地就心觀察心。
ātāpi sampājāno satimā,
精勤,覺知,正念
vineya loke abhijjhā-domanassaṁ;
斷除對此世界的貪和嗔。
Dhamesu dhammānupassī viharati
比丘持續地就法觀察法。
ātāpi sampājāno satimā
精勤,覺知,正念
vineya loke abhijjhā-domanassaṁ;
斷除對此世界的貪和嗔。
緣起 (Paṭiccasamuppāda)
(Titthāyatana-sutta, Aṅgutara Nikāya)
Avijjā-paccayā saṅkhārā.
緣無明而有行,
Saṅkhāra-paccayā vinnāṇaṃ.
緣行而有識
Vinnāṇa-paccayā nāmarūpaṃ.
緣識而有名色
Nāmarūpa-paccayā saḷāyatanaṃ.
緣名色而有六處
Saḷāyatana-paccayā phasso.
緣六處而有觸
Phassa-paccayā vedanā.
緣觸而有受
Vedanā-paccayā taṇhā.
緣受而有愛
Taṇhā-paccayā upādānaṃ.
緣愛而有取
Upādāna-paccayā bhavo.
緣取而有有
Bhava-paccayā jāti.
緣有而有生
Jāti-paccayā jarāmaraṇaṃ.
緣生而有老死
Soka-parideva-dukkha-domanass'upāyāsā saṃbhavanti.
愁,歎,苦,憂,惱生起
Evam'etassa kevalassa dukkha-kkhandhassa samudayo hoti.
如此升起全苦蘊之集.
Avijjāya tveva asesa-virāga-nirodhā, saṅkhāra-nirodho.
無明滅則行滅
Saṅkhāra-nirodhā vinnāṇa-nirodho.
行滅則識滅
Vinnāṇa-nirodhā nāmarūpa-nirodho.
識滅則名色滅
Nāmarūpa-nirodhā saḷāyatana-nirodho.
名色滅則六入處滅
Saḷāyatana-nirodhā phassa-nirodho.
六入處滅則觸滅
Phassa-nirodhā vedanā-nirodho.
觸滅則受滅
Vedanā-nirodhā taṇhā-nirodho.
受滅則愛滅
Taṇhā-nirodhā upādāna-nirodho.
愛滅則取滅
Upādāna-nirodhā bhava-nirodho.
取滅則有滅
Bhavanirodhā jātinirodho.
有滅則生滅
Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ,
生滅則老病死、
Soka-parideva-dukkha-domanass'upāyāsā nirujjhanti.
愁,歎,苦,憂,惱滅
Evametassakevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
如是,全苦蘊則滅。
Udanagatha
(Dhammapada 152-153)
自說經偈頌
法句經 152-153
Aneka-jāti-saṁsāraṃ
經多生輪迴
Sandhāvissaṃ anibbissaṃ,
四處找不到
Gaha-kāraṃ gavesanto
想找的那造屋者
Dukkhā jāti punappunaṃ,
一次次的再生是痛苦的
Gahakāraka diṭṭhosi
哦,見到你了,造屋者!
Puna-gehaṃ na kāhasi.
你將不再造屋了。
Sabbā te phāsukā bhaggā
你的椽都已經斷裂
Gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ
棟樑也已被毀壞
Visaṅkhāra-gataṃ cittaṃ
心到達了無為
Taṇhānaṃ khayam-ajjhagā
證得一切貪愛的滅盡
Lakkhaṇattayaṁ
三法印相
"Sabbe saṅkhārā aniccā" ti, yadā pannāya passati.
當他以智慧見到所有緣起法是無常相的時候,
Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā.
他對苦(身心現象的痛苦輪迴)產生厭離,這是導向清淨(解脫)的正道。
Sabbe saṅkhārā dukkhā" ti, yadā pannāya passati.
當他見以智慧見到所有緣起法是苦的時候
Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā.
他對苦(身心現象的痛苦輪迴)產生厭離,這是導向清淨(解脫)的正道。
"Sabbe dhammā anattā" ti, yadā pannāya passati.
當他見以智慧見到所有法非我的時候
Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā.
他對苦(身心現象的痛苦輪迴)產生厭離,這是導向清淨(解脫)的正道。
Anattalakkhaṇa Sutta
無我相經
(Saṁyutta Nikāya XXII, 59)
相應部 22 蘊相應 59 經
Evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Bārāṇasiyaṁ viharati Isipatane Migadāye. Tatra kho bhagavā pancavaggiye bhikkhū āmantesi "bhikkhavo"it. "Badante"ti te bhikkhu bhagavato paccasosuṁ. Bagavā etadavoca:
如是我聞,某日,世尊在波羅奈鹿野苑的仙人墜落處。
在那裡,世尊召喚[那]群五比丘們:
「比丘們!」
「尊師!」那些比丘回答世尊。
世尊說道:
- Rūpaṁ bhikkhave anattā. Rūpanca hidaṁ bhikkhave attā abhavissa. Nayidam rūpaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca rūpe, evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosīti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṁ anattā, tasmā rūpaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati rūpe, evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosīti.
「比丘們!色(物質的身體)無我。比丘們!因為,如果色有我,色不應導致病苦,也應能願色為:『我的色要這樣;我的色不要這樣。』但,比丘們!因為色無我,因此,色導致病苦,也不能願色為:『我的色要這樣;我的色不要這樣。』
- Vedanā bhikkhave anattā. Vedanā ca hidaṁ bhikkhave attā abhavissa. Nayidaṁ vedanā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca vedanāya, evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosīti. Yasmā ca kho bhikkhave vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati vedanāya, evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosīti.
比丘們!受無我。比丘們!因為,如果受有我,受不應導致病苦,也應能願受為:『我的受要這樣;我的受不要這樣。 』但,比丘們!因為受無我,因此,受導致病苦,也不能願受為:『我的受要這樣;我的受不要這樣。 』
- Sannā bhikkhave anattā. Sannā ca hidaṁ bhikkhave attā abhavissa. Nayidaṁ sannā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca sannāya, evaṁ me sannā hotu, evaṁ me sannā mā ahosīti. Yasmā ca kho bhikkhave sannā anattā, tasmā sannā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati sannāya, evaṁ me sannā hotu, evaṁ me sannā mā ahosīti.
比丘們!想無我。比丘們!因為,如果想有我,想不應導致病苦,也應能願受為:『我的想要這樣;我的想不要這樣。 』但,比丘們!因為想無我,因此,想導致病苦,也不能願想為:『我的想要這樣;我的想不要這樣。 』
- Saṅkhārā bhikkhave anattā. Saṅkhārā ca hidaṁ bhikkhave attā abhavissaṁsu.Nayidaṁ saṅkhārā ābādhāya saṁvatteyyuṁ, labbhetha ca saṅkhāresu, evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesunti. Yasmā ca kho bhikkhave saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṁvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu, evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesunti.
比丘們!行無我。比丘們!因為,如果行有我,行不應導致病苦,也應能願行為:『我的行要這樣;我的行不要這樣。 』但,比丘們!因為行無我,因此,行導致病苦,也不能願行為:『我的行要這樣;我的行不要這樣。 』
- Vinnāṇaṁ bhikkhave anattā. Vinnāṇanca hidaṁ bhikkhave attā abhavissa. Nayidaṁ vinnāṇaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca vinnāṇe, evaṁ me vinnāṇaṁ hotu, evaṁ me vinnāṇaṁ ahosīti. Yasmā ca kho bhikkhave vinnāṇaṁ anattā, tasmā vinnāṇaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati vinnāṇe, evaṁ me vinnāṇaṁ hotu, evaṁ me vinnānaṁ mā ahosīti.
比丘們!識無我。比丘們!因為,如果識有我,識不應導致病苦,也應能願識為:『我的識要這樣;我的識不要這樣。 』但,比丘們!因為識無我,因此,識導致病苦,也不能願識為:『我的識要這樣;我的識不要這樣。 』
- Taṁ kiṁ mannatha bhikkhave rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā'ti. Aniccaṁ Bhante. Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā'ti. Dukkhaṁ Bhante. Yampanāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāma dhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ etaṁ mama eso hamasmi eso me attā'ti. No h'etaṁ Bhante.
比丘們!你們怎麼想:色是常的,還是無常的呢? 」
「無常的,大德!」
「而凡為無常的,是苦的,還是樂的呢?」
「苦的,大德!」
「而凡為無常的、苦的、變易法,你們適合認為:『這是我的,我是這個,這是我的真我』嗎?」
「不,大德!」
- Vedanā niccā vā aniccā vā'ti. Aniccā bhante. Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vāti. Dukkhaṁ bhante. Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāma-dhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ etaṁ mama esohamasmi eso me attāti. No hetaṁ bhante.
比丘們!你們怎麼想:受是常的,還是無常的呢? 」
「無常的,大德!」
「而凡為無常的,是苦的,還是樂的呢?」
「苦的,大德!」
「而凡為無常的、苦的、變易法,你們適合認為:『這是我的,我是這個,這是我的真我』嗎?」
「不,大德!」
- Sannā niccā vā aniccā vā'ti. Aniccā Bhante. Yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vāti. Dukkhaṁ Bhante. Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipari-ṇāma dhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ etaṁ mama esohamasmi eso me attāti. No hetaṁ Bhante.
比丘們!你們怎麼想:想是常的,還是無常的呢? 」
「無常的,大德!」
「而凡為無常的,是苦的,還是樂的呢?」
「苦的,大德!」
「而凡為無常的、苦的、變易法,你們適合認為:『這是我的,我是這個,這是我的真我』嗎?」
「不,大德!」
- Saṅkhārā niccā vā aniccā vāt'i. Aniccā bhante. Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vāti. Dukkhaṁ bhante. Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipari-ṇāma dhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ etaṁ mama esohamasmi eso me attāti. No hetaṁ bhante.
比丘們!你們怎麼想:行是常的,還是無常的呢? 」
「無常的,大德!」
「而凡為無常的,是苦的,還是樂的呢?」
「苦的,大德!」
「而凡為無常的、苦的、變易法,你們適合認為:『這是我的,我是這個,這是我的真我』嗎?」
「不,大德!」
10.Vinnāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā'ti. Aniccaṁ bhante. Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vāti. Dukkhaṁ bhante. Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāma dhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ etaṁ mama esohamasmi eso me attāti. No h'etaṁ bhante.
比丘們!你們怎麼想:識是常的,還是無常的呢? 」
「無常的,大德!」
「而凡為無常的,是苦的,還是樂的呢?」
「苦的,大德!」
「而凡為無常的、苦的、變易法,你們適合認為:『這是我的,我是這個,這是我的真我』嗎?」
「不,大德!」
11.Tasmātiha bhikkhave yaṁkinci rūpaṁ atītā-nāgata-paccuppannaṁ, ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā, hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre vā santike vā, sabbaṁ rūpaṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti' eva metaṁ yathābūtaṁ sammappannāya daṭṭhabbaṁ.
「比丘們!將任何色看作『這是我的,我是這個,這是我的真我』是不正確的。凡任何色,不論過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或遠、或近,所有色應該被正確地看作:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』
12.Yā kāci vedanā, atītā-nāgata-paccuppannā, ajjhattā vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā, hīnā vā paṇītā vā, yā dūre santike vā, sabbā vedanā, netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attāti. Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappannāya daṭṭhabbaṁ.
凡任何受,不論過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或遠、或近,所有色應該被正確地看作:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』
13.Ya kāci sannā, atītā-nāgata-paccuppannā, ajjhattā vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā, hīnā vā paṇītā vā, yā dūre vā santike vā, sabbā sannā netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attāti. Eva metaṁ yathābhūtaṁ sammappannāya daṭṭhabbaṁ.
凡任何想,不論過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或遠、或近,所有色應該被正確地看作:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』
14.Ye keci saṅkhārā atītā-nāgata-paccuppanna, ajjhattā vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā, hīnā vā paṇītā vā, ye dūre vā santike vā, sabbe saṅkhārā netaṁ mama, neso hamasmi, na meso attāti evametaṁ yathābūtaṁ sammappannāya daṭṭhabaṁ.
凡任何行,不論過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或遠、或近,所有色應該被正確地看作:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』
15.Yaṁ kinci vinnāṇaṁ atītā-nāgata-paccuppannaṁ, ajjhattaṁ vā bahiddhā vā, oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā, hīnaṁ vā paṇītaṁ vā, yaṁ dūre vā santike vā, sabbaṁ vinnāṇaṁ netaṁ mama neso hamasmi na meso attāti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappannāya daṭṭhabbaṁ.
凡任何識,不論過去、未來、現在,或內、或外,或粗、或細,或下劣、或勝妙,或遠、或近,所有色應該被正確地看作:『這不是我的,我不是這個,這不是我的真我。』
16.Evaṁ passaṁ bhikkhave, sutvā ariyasāvako rūpāsmiṁpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, sannāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, vinnāṇasmiṁpi nibbindati. Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamīti nāṇaṁ hoti "khīnā jāti, vusitaṁ brahma-cariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ ittattāyā'ti pajānātīti.
比丘們!當這麼看時,已受教導的聖弟子在色上厭,在受上厭,在想上厭,在行上厭,在識上厭;厭者離染,經由離貪而解脫,當解脫時,有『已達到解脫煩惱』之智,他了知:『出生已盡,梵行已完成,應該作的已作,不再有這樣[輪迴]的狀態了。 』」
17.Idamavoca Bhagavā, attamanā pancavaggiyā bhikkhū, Bhagavato bhāsitaṁ abhinanduṁ. Imasminca pana veyyā karaṇasmiṁ bhannamāne panca-vaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsū'ti.
這就是世尊所說,[那]群悅意的五比丘們歡喜世尊所說。
而當這個解說被說時,[那]群五比丘們的心以不執取而從諸煩惱解脫。
Maṅgala Sutta
Discourse on Blessings
吉祥經
Evaṃ me sutaṃ: Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa Ārāme. Atha kho annatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇā kevala-kappaṃ Jetavanaṃ obhāsetvā yena Bhagavā ten'upasaṅkami upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā Bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi.
如是我聞,一時薄伽梵住捨衛城只樹給孤獨精舍。 有一美麗天神,於深夜時分,身放強光、遍照只樹,走近薄伽梵。 走近跟前,向薄伽梵頂禮後,立於一邊。 立於一邊後,她向薄伽梵口說一偈:
- "Bahū devā manussā ca,
Maṅgalāni acintayuṁ,
Ākaṅkhamānā sotthānaṁ,
Brūhi maṅgala-muttamaṁ."
"眾天神與人,渴望得利益,思慮求幸福,請示最吉祥?"
- "Asevanā ca bālānaṁ,
Paṇḍitānanca sevanā,
Pūjā ca pūjanīyānaṁ,
Etaṁ maṅgalamuttamaṁ.
遠離愚癡者,交往賢聖人,敬應尊敬者,此為最吉祥。
- Paṭirūpadesavāso ca,
Pubbe ca kata-punnatā,
Atta-sammāpaṇidhi ca,
Etaṁ maṅgalamuttamaṁ.
住於適當所,過去積善業,已持正誓願,此為最吉祥。
- Bāhusaccanca sippanca,
Vinayo ca susikkhito,
Subhāsitā ca yā vācā,
Etaṁ maṅgala-muttamaṁ.
廣學長技藝,善學諸律儀,能與彼言辭,此為最吉祥。
- Mātāpitu-upaṭṭhānaṁ,
Putta-dārassa saṅgaho,
Anākulā ca kammantā,
Etaṁ maṅgala-muttamaṁ.
善能事父母,養護己妻子,安住於生業,此為最吉祥。
- Dānanca dhammacariyā ca,
Nātakānanca saṅgaho,
Anavajjāni kammāni,
Etaṁ maṅgala-muttamaṁ.
淨行行佈施,愛護諸親族,生業無非難,此為最吉祥。
- Āratī viratī pāpā,
majjapānā ca saṁyamo,
Appamādo ca dhammesu,
Etaṁ maṅgala-muttamaṁ.
遠離諸惡行,謹慎勿飲酒,於法無放逸,此為最吉祥。
- Gāravo ca nivāto ca,
Santuṭṭhī ca katannutā,
Kālena dhammassavanaṁ,
Etaṁ maṅgala-muttamaṁ.
虔敬而自遜,滿足且知恩,隨時聞正法,此為最吉祥。
- Khantī ca sovacassatā,
Samaṇānanca dassanaṁ,
Kālena dhammasākacchā,
Etaṁ maṅgala-muttamaṁ.
謙恭有忍辱,詣會於沙門,隨時為法談,此為最吉祥。
- Tapo ca brahmacariyanca,
Ariyasaccāna dassanaṁ,
Nibbāna-sacchikiriyā ca,
Etaṁ maṅgala-muttamaṁ.
修道行梵行,審實見聖諦,實證於涅盤,此為最吉祥。
- Phuṭṭhassa lokadhammehi,
Cittaṁ yassa na kampati,
Asokaṁ virajaṁ khemaṁ,
Etaṁ maṅgala-muttamaṁ.
雖依世間法,其心不動搖,安穩無憂垢,此為最吉祥。
- Etādisāni katvāna,
Sabbattha maparājitā,
Sabbattha sotthiṁ gacchanti,
Taṁ tesaṁ maṅgala-muttamaṁ".
能為如此者,何處無不勝,到處皆多幸,此為最吉祥。
Sharing Merits
回向功德
願所有眾生分享我們這功德
願他們獲得各種快樂
願所有住於空中與陸地的眾生
具有無比力量的天人與天龍
分享我們這功德
願他們長久保護佛法住世